Kādas būs darbavietas nākotnē

Nav šaubu, ka pasaule strauji mainās un darba vide nav izņēmums. Ir svarīgi pēc iespējas ātrāk pielāgoties izmaiņām, tāpēc to prognozēšana un sagatavošanās palīdzēs saglabāt konkurētspējīgas un modernas darbavietas. Apskatīsim, kādas tās nākotnē varētu būt un radīt izmaiņas!

Galvenās izmaiņas: 

  • Tehnoloģiju ieviešana

Jau gadu desmitiem cilvēki visā pasaulē runā par tehnoloģijām, kas aizstāj darbiniekus, sākot no mazākām pozīcijām un tēmējot arī aizstāt augstākās. Šī tehnoloģija, kas varētu ātri aizstāt cilvēkresurus, ir pazīstama kā VTMRA (Viedā Tehnoloģija, Mākslīgais intelekts, Robotika, Algoritmi). Pēdējā desmitgadē tie ir attīstījušies ļoti ātri. To jau var redzēt darbā daudzviet: AI klientu apkalpošana, personālie palīgi, SPOT – robotizētais suns, ko izstrādājis Boston Dynamics, utt. [1] “2019. gadā bija aptuveni 4,3 miljardi interneta lietotāju, kas bija aptuveni 57% no visiem iedzīvotājiem, taču šis procents ir daudz lielāks, ja salīdzina to ar iedzīvotājiem labāk attīstītās valstīs.” [2] Tāpēc ir skaidrs, ka daudz kas tiks automatizēts, un tas radīs spiedienu uz cilvēkiem, lai viņi apgūtu jaunas prasmes, arī turpmāk esot konkurētspējīgi nākotnes darba tirgū. Cilvēciskais faktors ir viena lieta, kuru vismaz pagaidām nevar aizstāt. Piemēram, kompleksa datu analīze, terapija, māksla, medicīna un daudz kas nav pilnībā aizstājams ar mašīnām un tehnoloģijām. [3]

  • Nepārtraukta attīstība un spēja pielāgoties

Turpmākajam darbam būs vajadzīgs cilvēka un mašīnas kopdarbs. Datorus kopumā nevajadzētu uzskatīt par konkurentiem. Darba vajadzībām ir vajadzīgas visdažādākās modernās tehnoloģijas, lai atvieglotu ikdienā veicamos darbus, savukārt mašīnām ir vajadzīgi cilvēki, lai tās varētu attīstīt, remontēt utt. [4] Nākotnes darbiniekiem būs jābūt atvērtiem, gataviem mācīties un pielāgoties, pretējā gadījumā atrast pienācīgu darbu būs ārkārtīgi grūti. Balstoties uz pētījumiem, “Z, X, Millennials un Baby Boomers paaudzes būtu gatavas atteikties no aptuveni 9% no savas algas par 20% saīsinātu darba laiku, kas līdzsvarotu dzīvi un darbu, kā arī paaugstinātu darbinieku efektivitāti.” Nesen veiktajā aptaujā par to, kā darbavieta 2030. gadā izskatīsies, respondenti atbildēja, ka svarīgi būs:

  • Elastīgas darba iespējas
  • Izaugsmes iespējas
  • Vienlīdzība, daudzveidība, iekļaušana
  • Veselības un drošības politika
  • Dažādi darbinieku pabalsti. [5]

Piemēram, dažas no nākotnes darba tendencēm var redzēt mūzikas aplikācijā Spotify. Tas piedāvā elastīgas svētku dienas, pielāgojot svētku dienas darbinieka svinētajām svētku dienām konkrētajā valstī. Ir vēl diezgan daudz piemēru, taču nākotnē darbiniekiem būs svarīgs elastīgs un piemērots grafiks, piesakoties jaunam darbam. [6]

  • Sadarbošanās un komandas darbs

Kopīgie darba biroji pēdējā laikā ir kļuvuši ļoti populāri mazo uzņēmumu un ārštata darbinieku vidū. Tas ne tikai mudina darbiniekus strādāt efektīvāk, jo atrodas vairāk darbu veicinošā vidē, bet arī ļauj sazināties ar citiem speciālistiem, kas var būt izšķiroši biznesa vai personīgās karjeras attīstībā. Tas attiecas arī uz tādiem milzīgiem uzņēmumiem kā Apple, Microsoft, Facebook, Alibaba u.c. Lielie uzņēmumi daļu darbinieku ir pārcēluši uz kopdarba telpām, jo ​​viņiem tas samazina izmaksas, tas palīdz arī piesaistīt talantus un paver sadarbības iespējas ar citiem uzņēmumiem. Kā izteicās Emergent Research partneris Stīvs Kings (Steve King): “Korporatīvā sadarbība un nišas kopdarbs ir nozares nākotne”. [7] Šie ir iemesli, kāpēc šāda veida darbavietas turpinās augt un paplašināties. Mēs, iespējams, varētu redzēt arī dažādas kopdarba telpas, kas paredzētas konkrētām nozarēm un aprīkotas ar tām nepieciešamo aprīkojumu, ko citādi nebūtu iespējams atļauties ļoti agrīnā attīstības posmā. [8]

“Cilvēki radīs nākotnes darbavietas, nevis vienkārši apmācīs, un tehnoloģija jau tagad ir galvenā. Tam neapšaubāmi būs lielāka loma turpmākajos gados.”

Microsoft galvenais pētnieks Džonatans Grudins (Jonathan Grudin)
Lai padarītu darbavietu par mūsdienīgu un aktuālu darbiniekiem, uzzini vairāk: https://www.efectio.com/lv/


Kā izdomat suņa vārdu?

Viens no pirmajiem darbiņiem, kas ir jāizdara kad mājdzīvnieks ir atvest mājas tam ir jāizdomā suņa vārds. Ja jums ir bērni ļaujiet šajā procesā viņiem piedalīties, jo no daudzām smieklīgām idejām kāda būs pa tiešam laba.

Daudzi īpašnieki savus mīluļus nosauca pēc bērnības filmu varoņiem, slavenām slavenībām, viņu cilvēku drauga, dažādiem gadalaikiem utt. Ir pārsteidzoši šokējoši atzīmēt, ka ir pat mājdzīvnieku īpašnieki, kuri savus mīluļus nosauca pēc numeroloģiskas metodes .

Katra sezona atspoguļo tās īpašo nozīmi. Daži īpašnieki mīl nosaukt savus suņus, pamatojoties uz viņu dzimšanas sezonām un mēnešiem, piemēram, pavasari, vasaru, rudeni un ziemu. Piemēram, mazuļus, kas dzimuši pavasara sezonā, var nosaukt par Haru (japāņu valodā ha ru は る) nozīmē pavasari. Daži mazuļus, kurus viņu īpašnieki vasarā atved mājās, tiek tieši nosaukti par vasaru.

No iepriekš minētajām idejām daži no nosaukumiem, kurus jūs varētu ņemt vērā:

  • Pavasaris – Ašera, Ābrila, Lilijas vai Pavasara ruļļi
  • Vasara – saulains, Lia, ceriņi vai vasaras balle
  • Rudens – Pablo, Raven, Mooncake vai kanēlis
  • Ziema – Polar, Santa, Sparkle vai Gabby

Vairāk nekā 55,2% īpašnieku savus mājdzīvniekus nosauca, pamatojoties uz cilvēku vārdiem

Cilvēku vārdi ir lieliski un nozīmīgi vārdi arī suņiem un kucēniem. Ja jūsu suns mīl skriešanu, jūs varat apsvērt vienu no zemāk ieteiktajiem cilvēku vārdiem, lai viņam vai viņai būtu pareizā attieksme.

Suņu mātītes var nosaukt par Annu, Annu, Eņģeli, Alisi, Lūsiju, Emīliju, Džuljetu, Eimiju uc. Kā alternatīvu īpašnieks var izmantot TV seriālu varoņus kā atsauces. Suņu tēviņus var nosaukt par Džeku, Niku, Maiku, Pēteri, Deividu, Henriju, Irvinu utt.

Mums par pārsteigumu aptuveni 30,3% īpašnieku savus mājdzīvniekus nosauca, pamatojoties uz numeroloģijas metodi

Mājdzīvnieku īpašnieki savus mājdzīvniekus faktiski var nosaukt, izmantojot numeroloģiskās nosaukšanas metodi. Īpašnieki uzskaitīs viņu mājdzīvniekiem piederošo skaitu, atvasinot tos no savu mājdzīvnieku dzimšanas datumiem, un ieliks vārdu, kas atbilst mājdzīvnieka dzimšanas dienai, lai mājdzīvniekam būtu tāds raksturs kā gribu būt.

To var izdarīt, atrodot mājdzīvnieka dzīves ceļa numuru, šo skaitli var iegūt, saskaitot kopā dzimšanas dienas numurus, līdz iegūstat vienu ciparu, piemēram, mājdzīvnieks ir dzimis 2018. gada 14. novembrī, tas būtu = 1+ 1 + 1 + 4 + 2 + 0 + 1 + 8 = 18 = 1 + 8 = 9…, tātad viņu dzīves ceļš ir “9”.

Ar dzīves ceļa numuru viņi pēc tam izlems, kuru vārdu piešķirt, lai numurs nedaudz mainītos līdz vēlamajam. Kā saskaitīt vārdu ar numuru, lai viņi saskaitītos, lai kļūtu par vienu numuru. Piemēram, EDDY, E = 5, D = 4, D = 4, Y = 25 = 2 + 5 = 7

  • Dzimšanas dienas datums + Vārds = 9 + 7 = 16
  • Pēdējais cipars būtu 1 + 6 = 7
  • Šeit tev iet! Jūsu labākā drauga dzīves ceļa numurs ir “7”.


Kāpēc jūsu suņa vārds ir svarīgs?

Iespējams, ka suņa vārds ir vissvarīgākais vārds, ko viņš kādreiz mācīs. Domājiet par to, ka suns dzīvo cilvēku skaņu jūrā, un tikai ar divu gadu vecuma cilvēka valodu spējām ir jāizlemj, kuri vārdi ir vērsti uz to un kas nav. Tātad, ja jūs sakāt citam ģimenes loceklim: “Es gatavojos nākt un sēdēt pie dīvāna,” kā suns zina, vai vārdi “nāk”, “sēdēt” un “uz leju” bija domāti kā viņam?

Acīmredzot, ja jūs meklējat tieši suņa acīs un pilnībā pievērsiet uzmanību, “nāk”, “sēdēt” vai “uz leju” noteikti būtu vērsta uz viņu, un viņam jāzina, ka jūs domājat, ka viņam ir jāreaģē. Šāda veida ķermeņa valodas neesamības gadījumā suņa vārds kļūst par viņa izpratnes atslēgu. Faktiski, suņa vārds kļūst par signālu, kas norāda, ka nākamajām skaņām, kas iznāk no tā maģistra mutes, vajadzētu būt zināmai ietekmei uz viņa dzīvi, un tas nozīmē kaut ko līdzīgu: “Šis nākamais ziņojums ir jums.”

Tas nozīmē, ka mums ir jābūt precīziem, kad mēs runājam ar suni. Katru reizi, kad mēs vēlamies to darīt, mums jāsāk ar tā nosaukumu. Tas nozīmē, ka “Rover sēdēt” ir pareiza suņu saruna. No otras puses, “Sit, Rover”, nav laba gramatika sunim, jo ​​komanda, kuru vēlaties, lai suns atbildētu, būs pazudusi tukšumā, pirms viņš ir brīdināts, ka trokšņi, ko jūs veicat ar savu muti ir adresēti viņam. Tas nozīmē, ka tad, kad jūs sakāt “Sit, Rover”, jo nekas jēgpilns neattiecas uz viņa vārdu, iespējams, galu galā ar suni vienkārši skatās uz augšu ar jums, “OK-now-that-you-have-my-attention, -what -do-you-want-me-to-do? ” paskatieties, ka mēs visi esam tik daudz reižu redzējuši.

Suņi ir diezgan elastīgi par to, ko viņi pieņems kā vārdu un vēlas to laiku pa laikam mainīt. Piemēram, ir Skjē terjers, kas pieder Robert Louis Stevenson. Stevensons ir vislabāk pazīstams kā tādu klasiku rakstīšana kā “dārgumu sala” un “dīvainais dr. Viņa mazais suns sākotnēji tika nosaukts par “Woggs”, kas pēc tam tika nomainīts uz “Walter”, kas pēc tam tika pārveidots par “Watty”, pēc tam pārveidojās par “Woggy” un beidzot beidzās kā “Bogue”.

Jebkura skaņa, ko konsekventi lieto kopā ar suni, var kļūt par tās nosaukumu, vismaz kādu laiku. Man bija interesanta pieredze ar vienu suni – Sibīrijas haskiju, kura nosaukums bija “Polar”. Man bija uzaicināts būt par īpašu vieslektoru zinātniskajā konferencē, kas notika slēpošanas kūrortā. Es biju apmetusies kabīnē, kas tika dalīta ar Paulu, vienu no konferences programmas direktoriem. Pāvils dzīvoja braukšanas attālumā no kūrorta, un Polar kopā ar viņu. Viņš zināja, ka man vienmēr patika mani suņi, un es domāju, ka tas var palīdzēt man pārvarēt atšķirtības, kas man ir, kad es esmu ceļā un prom no saviem kucēniem.

Interesanti, ka Polar un Paul mijiedarbojas. Kaut arī Pāvils skaidri mīlēja suni, viņam bija grūtības kontrolēt šo spožo, veselīgo kažokādu bumbu. Tiklīdz auto durvis atvēra, Polar izzuda. Pāvils kliedza “Nē”, un suns paklausīgi atgriezās savā pusē. Kad es devos, lai sveicinātu suni, tas uzlēca uz mani un Pāvils atkal to atkal uz leju uz grīdas ar asu “Nē!” Tajā vakarā, kad Pāvils un es sēdēju čatā pār dzērienu, Polar viņu sāka nocenot, lai mēģinātu viņam dot viņam vienu no priekšmetiem, kas mums bija bļodā starp mums. Atkal ātrs “Nē” un Polārs apmetās ar nopūta. Vēlāk tajā naktī bija vērojama zināma satraukums par Pāvila pusē. Polar mēģināja pārspēt savu ceļu uz Pāvila gultu un tika izspiests ar asu “Nē”. No rīta pirmās skaņas, ko es dzirdēju, bija no Pāvila, kas stāsta Polaram “Nē, tas ir pārāk agri. Es nevēlos piecelties.” Pēc tam dažas minūtes vēlāk “Nē, ļaujiet man gulēt. Es jums atlaidīšu.”

Vēlāk, vakariņās, Pāvils apšaubīja, ka reizēm viņš jūt, ka viņam nav daudz suņu kontrolēt lielāko daļu laika. “Piemēram, ir reizes, kad es pat neuzskatu, ka Polar zina savu vārdu.”

“Polar zina savu vārdu,” es viņam pateicu. “Tomēr jūs varētu nebūt.” Atbildot uz viņa neizprotamo izskatu, es turpināju: “Mēs šovakar atgriezīsimies pie neliela eksperimenta.”

Vēlāk tajā vakarā mēs atpakaļ kabīnē. Es norādīju Pāvilam stāvēt virtuves zonā, un es paņēmu Polar ar mani uz klāja tieši pie guļamistabas. Es biju pūlis Polaram, kurš, šķiet, bija apmierināts ar uzmanību, ko viņš saņēma, kad Pāvils, stāvot virtuvē, kliedza (kā jau bija iepriekš organizēts) “Nē!” Polārs piecēlās un diezgan paklausīgi aizgāja pie sava meistara. Balstoties uz to, ko viņš piedzīvoja savā dzīves laikā, skaņa, ko viņš bija dzirdējis visbiežāk saistībā ar sekām viņam personīgi, bija “Nē”. Polāra prātā, tad, “Nē!” bija viņa vārds!